Grāmatas autors lasītāju brīdina no virspusējas ticības, no viltus pārliecības, un mudina pārbaudīt un iedziļināties tajā, ko nozīmē bibliska ticība, uz ko evaņģēlijs aicina, ko nozīmē patiesa atgriešanās no grēkiem un paļaušanās vienīgi uz Kristu savā glābšanā. Grāmata izaicina vērsties prom no evaņģēlija vēsts nemitīgas vienkāršošanas, reducējot to līdz dažiem nepaplašinātiem apgalvojumiem, un vedina atjaunot evaņģēlija centrālo lomu kristieša ticībā un dievbijībā. Evaņģēlija vēsts nav par atgriešanos pie Dieva, ko cilvēks pats nolēmis, bet par Dieva žēlastību, kas glābj, par Dieva darbu cilvēkā, par jaunu sirdi, ko Dievs dāvā, par Viņa izredzēto tautu, ko Viņš pulcē no visām tautām un valodām, kad evaņģēlijs skaidri tiek pasludināts. Un autors akcentē, ka patiesu atgriešanos raksturo reāla vēršanās prom no grēka, dzīva ticība un nepārtraukta mainīšanās Svētā Gara spēkā.